Bagarētājs ir inženiertehniskais kuģis, ko izmanto upju, ostu, ezeru un citu ūdenstilpņu bagarēšanai. Tas galvenokārt attīra vai paplašina ūdensceļus, izrakjot, iesūcot un transportējot dūņas. Tās darbības principu var iedalīt šādos posmos:
Rakšana un sūkšana: zemessūcēji parasti ir aprīkoti ar rakšanas instrumentiem (piemēram, griezējiem, kausiem vai sūkšanas galvām), kas maisa un sadala nogulsnes ūdens dibenā, izmantojot rotācijas vai abpusējās kustības. Pēc tam jaudīga sūkņu sistēma iesūc dūņu un ūdens maisījumu (ti, vircas) cauruļvadā.
Šķidruma transportēšana: iesūktā{0}}virca tiek transportēta uz norādīto vietu pa cauruļvadu sistēmu. Cauruļvads var būt peldošs vai fiksēts atkarībā no darbības vides un attāluma. Transportēšanas laikā vircas plūsmas ātrums un koncentrācija ir jākontrolē saprātīgā diapazonā, lai nodrošinātu efektīvu transportēšanu (parasti plūsmas ātrums 3-5 m/s un koncentrācija aptuveni 20-30%).
Atdalīšana un izvadīšana: pēc tam, kad virca ir transportēta uz galamērķi, var būt nepieciešams atdalīt dūņas no ūdens. Atdalīšanas iekārtas (piemēram, hidrocikloni vai sedimentācijas tvertnes) atdala nogulsnes no ūdens. Nosēdumus var izmantot atkritumu poligonā vai uzkrāšanai, savukārt ūdeni var pārstrādāt vai novadīt atpakaļ ūdenstilpē.